Ziemas riepas

Ziemas vai vissezonas riepas Latvijā ir obligātas no 1.decembra līdz 1.martam, ar radzēm tās atļauts lietot no 1. oktobra līdz 1. maijam, taču bez radzēm ar tām atļauts ceļu satiksmē piedalīties visa gada garumā. Ziemas riepu gumijas sastāvs, to protektora raksts un dziļums izstrādāts tā, lai tās nodrošinātu efektīvu bremzēšanu un manevrētspēju jeb drošu braukšanu laikapstākļos, kad termometra stabiņš nokrīt zem +7*C atzīmes. Katra autovadītāja braukšanas stils un pārvietošanās apstākļi atšķiras, tāpēc riepu ražotāji izstrādā dažādu tipu ziemas riepas, sākot ar cietā sastāva Centrāleiropas tipa ziemas riepām, kas piemērotas braukšanai maigos ziemas apstākļos, līdz pat ziemas riepām ar radzēm, kas būs izcilas sabiedrotās cīņā ar tiešām skarbiem apstākļiem.

Riepas ir vissvarīgākais Jūsu auto drošības elements. Tās ir vienīgā auto daļa, kas ik mirkli ir tiešā saskarē ar ceļa virsmu. Gan ar auto ieskrienoties, gan braucot, manevrējot un svarīgākais – bremzējot, atslēgas vārds ir saķere. Ņemot vērā fizikas likumus – jebkuram kustībā esošam ķermenim, tajā skaitā braucošam auto, piemīt kinētiskā enerģija. Respektīvi, braucoša automašīna ir potenciāli bīstams objekts, ja tā vadība netiek kontrolēta vai tas kontroli zaudē. Tieši droša vadāmība un bremzēšana ir svarīgākie braukšanas drošības aspekti. Drošu vadāmību var nodrošināt tikai labs vadītājs ar ceļu satiksmes drošībai atbilstošā stāvoklī esošu auto un labām, laikapstākļiem piemērotām riepām.

Tātad, izvēloties riepas, svarīgākais rādītājs ir to saķere ar brauktuvi, kuru ietekmē vesela virkne mainīgu faktoru. Tajā skaitā: ceļa seguma kvalitāte, laikapstākļi, riepu kvalitāte, ziemas riepu tips jeb piemērotība, kā arī izvēlētais braukšanas ātrums. Visticamāk, katram no mums ir gadījusies kāda avārijas situācija, kad ir strauji jābremzē vai jāveic neparedzēts manevrs ar mērķi izvairīties no kāda šķēršļa, kas gadījies mūsu ceļā. Pārsvarā šādās situācijās vājais ķēdes posms ir nevis vadītāja reakcijas laiks, auto bremzes vai auto tehniskā manevrēšanas spēja, bet gan nepietiekama riepu saķere ar ceļa segumu.

Lai veiktu pareizo ziemas riepu izvēli, Tev jāzina:

• Kādēļ labāk izvēlēties jaunas, kvalitatīvas budžeta vai vidējās klases riepas, nekā lietotas, pusnobrauktas premium klases riepas?
• Jaunas budžeta klases vasaras vai lietotas premium?
• Vai riepu izlaiduma gadam ir nozīme;
• Ziemas riepu tipi;
• Riepu apzīmējumi un klases;
• Secinājumi un MMK riepu speciālistu ieteikumi;

Visiem ir skaidrs, ka pārvietošanās ar auto ziemā ir krietni bīstamāka, nekā vasarā. Tāpēc ziemas riepas tiek izstrādātas ar agresīvākiem protektora rakstiem, mīkstāku gumijas sastāvu un pat radzēm, kas īpaši skarbos apstākļos iecērtas ledū, ar slideno virsmu, veidojot dzelžainu saķeri.

Braukšanai labvēlīgi apstākļi ziemā ir sauss un līdzens asfalta segums, gaisa temperā no +5*C līdz -5*C. Šādos apstākļos mēs riepas uztveram kā ko pašsaprotamu, tās pilda savu funkciju un nogādā mūs no punkta A līdz punktam B. Tieši tā arī ir jābūt, ideālas riepas pamatuzdevums ir nodrošināt nemanāmu, drošu, klusu, komfortablu un ekonomisku auto kustību, taču ziemas sezonā nereti nākas saskarties ar dažādiem braukšanu apgrūtinošiem faktoriem, kā piemēram nokrišņiem, kas brauktuvi padara mitru, apsnigušu vai pat apledojušu.

Bīstamību rada ne tikai braukšanai nelabvēlīgi apstākļi, bet arī daudzu autovadītāju vienaldzība pret sava auto riepu stāvokli, kā arī nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums. Braucot labvēlīgos apstākļos, auto brauc kā ierasts un par potenciāliem riskiem, kas varētu rasties skarbos braukšanas apstākļos, daudzi pat neaizdomājas. Pieredze rāda, ka liela daļa autovadītāju par savu riepu stāvokli labākajā gadījumā uzzin vien tehniskajā apskatē vai arī sezonas riepu maiņas laikā rudenī vai pavasarī, vai sliktākajā gadījumā tad, kad ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Lieki piebilst, ka izmeklējot ceļu satiksmes negadījumus, viens no pirmajiem apstākļiem, kas tiek pārbaudīts, ir automašīnas riepu stāvoklis. Bieži vien CSN par vainīgo pusi tiek atzīts tas auto vadītājs, kura auto ir neatbilstošā stāvoklī esošas riepas.

Melnais ledus

Pēdējo gadu ziemas Latvijas platuma grādos ir kļuvušas neparedzamas. Tās mijās starp ārkārtīgi aukstām un skarbām, līdz pat nepieredzēti maigām – tādām, kādas biežāk sastopamas Centrāleiropā. Maigas ziemas, kad gaisa temperatūra bieži svārstās ap sasalšanas temperatūru, veido melnā ledus risku. Bieži var izveidoties situācija, kad mitru ceļa segumu, pazeminoties temperatūrai, nomaina melnais ledus. Ja autovadītājs brauc piesardzīgi, izvēlas braukšanai atbilstošu ātrumu un rēķinās ar braukšanas apstākļiem, tad situācijā, kad tikko parādījies melnais ledus, viņš vai viņa var pat nenojaust par tā esamību, turpinot braukt it kā pa salīdzinoši drošu ceļa segumu un pakļaujot sevi paaugstinātam riskam.

Būtiska atšķirība starp braukšanu pa melno ledu un sniegu ir tā, ka sniegs, atšķirībā no ledus, ir skaidri pamanāms. Tas veicina autovadītāju apziņu par drošību uz ceļa. Braukšana pa sausu sniegu ir salīdzinoši droša, jo uz šāda seguma lielākā daļa ziemas riepu funkcionēs droši un autovadītājs visticamāk brauks piesardzīgi. Drošība atkarīga arī no sniega daudzuma, bet vairums jaunu ziemas riepu ar šādu situāciju tiek galā pietiekami labi. Ja runājam par sniegu, bīstamība rodas, kad tas sāk kust, paaugstinoties gaisa temperatūrai vai ceļu uzturētāju ķīmisko reaģentu iespaidā, mainoties arī sniega konsistencei. Līdz ar to, sniegs paliek smags, uz ceļa veidojas ‘’putra’’, sniega sanesumi, rises, kā arī citi veidojumi.

Šādos apstākļos riepu protektors ātri tiek piedzīts ar sniegu, apgrūtinot bremzēšanu, kā arī apdzīšanas manevru veikšanu. Tādēļ nepieciešamas ļoti agresīvas virzienveida protektora riepas ar lieliem novadkanāliem, asiem protektora sānu blokiem un maksimāli dziļu jeb augstu protektoru. Un ko darīt, ja šāds piesnidzis ceļš ar izbraukātām risēm vēlāk piesalst? Tad talkā nākt var tikai un vienīgi radžu riepas.

Jāatgādina, ka braucot pa ledu pat ar vismīkstākā sastāva, kvalitatīvākajām frikciju, jeb Skandināvijas tipa ziemas bezradžu riepām, tās veikspējas ziņā nebūs tik efektīvas kā radžu riepas. Riepas ar radzēm ir izstrādātas tieši braukšanai pa ledu, nodrošinot maksimālu saķeri ar to.

No kurienes nāk lietotas ziemas riepas?

Lietotas riepas lielākoties Latvijas tirgū nokļūst no pirmās pasaules valstu autokapsētām, kur veci vai avārijās cietuši auto tiek iznīcināti. Ja nonākat izvēles priekšā – izvēlēties jaunas budžeta klases ziemas riepas vai lietotas kāda pasaules superbrenda riepas, simts procentos gadījumu iesakām izvēlēties jaunas riepas. Tās vienmēr būs izgājušas kvalitātes kontroli, kā arī atbildēs visām ES regulām, turklāt, tām būs arī garantija. Šādas riepas braukšanu ziemā padarīs drošāku gan Jums, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Vecas ziemas riepas – kas būtu jāzina

Ne mazāk svarīgs ir arī riepas vecums. No tā atkarīga riepas saķere ar ceļu, jo, lai arī mēs visi zinām, ka gumija pārstrādājas lēni, tā samērā ātri zaudē elastību un var sākt plaisāt, ja tiek uzglabāta nepiemērotos apstākļos. Viennozīmīgi, drošākās ir jaunas ziemas riepas, kas ražotas pēdējo divu gadu ietvaros. Būtiski kvalitātes zudumi nebūs novērojami arī riepām, kuras ražotas pirms 5 gadiem, bet uzglabātas atbilstošos apstākļos. Ceļu satiksmei bīstamākās ir vecas, lietotas – iepriekš par braukšanai nederīgām atzītas riepas. Neskatoties uz to, ka to sānus nereti rotās premium brendu uzraksti, kā piemēram Bridgestone, Michelin, Nokian vai Pirelli, atpazīstams uzraksts būs vienīgais vērtīgais, kas no šīs riepas atlicis. Kā jau iepriekš secinājām, šāda tipa riepas ir bīstamas ceļu satiksmei. Neapšaubāmi, pat svaigas Ķīnas riepas būs krietni labāka izvēle par jebkāda segmenta lietotām.