Riepu ražošanas tendences Pasaulē: četras inovācijas izaugsmei !

Saskaņā ar jaunāko “Smithers Rapra” (Pasaulē vadošais gumijas un plastmasas izstrādājumu experts un konsultants) analīzi, izaugsme pasaules riepu tirgū turpinās. Provizoriskie dati no to gaidāmā ziņojuma „Vispasaules riepu nākotne līdz 2022. gadam” liecina, ka lai arī visā pasaulē pieprasījums pēc riepām 2017. gadā bija sasniedzis jau 2,44 miljardus vienību, tirgus analīze nākamajiem pieciem gadiem paredz stabilu, ikgadēju 3,4% pieaugumu. 2022. gadā kopumā sasniedzot 2,65 miljardus vienību.

Šādu, mērenu, izaugsmes tempu veicina veselīga ekonomikas attīstība, transportlīdzekļu ražošana un riepu maiņas pieprasījums no dažādiem gala produktu lietotājiem visā pasaulē. Neskatoties uz to, ir arī notikušas izmaiņas pasaules riepu piedāvājuma dinamikā, ar vairākām strauji augošām sfērām un jaunām tehnoloģijām, kas nākamajos piecos gados palīdzēs radīt jaunus peļņas avotus.

Viena no pievilcīgākajām jomām ražotājiem ir lielāka tehnoloģiju integrācija riepās – īpaši tiem, kuri jau nostiprinājušies riepu tirgū, bet vēlas atšķirties no jaunākiem un lētākiem riepu piegādātājiem.

“Smithers Rapra” noteica četras galvenās jomas, kurās jaunajām tehnoloģijām ir vislielākā iespēja realizēt jaunus ražošanas efektivitātes rādītājus, paaugstināt drošību un braukšanas komfortu nākamajos piecos gados:

“Zelta trīsstūra modelēšana”

Momentā, kad datordizains pārklājas ar ražošanu, plašāka datormodelēšanas un simulācijas izmantošana paātrina riepu tehnoloģiju attīstību un jaunu materiālu ieviešanu. Datoru skaitļošanas ātrums un pieejamība jau ir sākuši nest labumu, modelējot un simulējot riepu dizainu tādejādi ļaujot uzņēmumiem atrast ideālo kopsaucēju starp trīs pamatelementiem – saķeri ar segumu, nodilumizturību un degvielas patēriņu.

Augstāk minētais arī nozīmē tūlītēju ietaupījumu biznesam. Piemēram, simulācijas darbs, ko veica Pirelli dizaina komanda, kas atbild par savu jauno Lamborghini Huracan (P Zero riepu), rezultējās par 50% mazāk prototipa vienību, kas parasti nepieciešami, lai laistu riepu tirgū.

Iespējams, ka karstākie temati šajā jomā šodien ir: veiksmīgāka riepu ekspluatācijas sakaršanas, atdzišanas modelēšana. Šī teritorija iepriekš bijusi atstāta novārtā sakarā ar grūtībām imitēt gan riepas apsildi, gan ietekmi uz tās vadāmību vienlaikus.

Vēl viens svarīgs temats programmētājiem ir labāk izprast mijiedarbību starp pildvielām un elastomēriem, lai vēl vairāk uzlabotu jauno vienību rites pretestību.

Kā trešo tematu min to, ka riepu marķēšana un noteikumi par to ekspluatācijas laikā izdalīto trokšņa līmeni kļūst arvien izplatītāki un stingrāki. Tas nostāda ražotājus situācijā, kurā jāuzlabo datormodulācijas, lai precīzāk radītu reālās dzīves apstākļus.

Riepas paliek “gudrākas”

Automašīnas nenoliedzami paliek aizvien sarežģītākas, vismaz ja skatāmies uz elektroniku un uz tās balstīto kā tehnisko, tā komforta nodrošinājumu. Tas, ka automašīnas paliek “gudrākas”, nenoliedzami pieprasa arī auto riepām sekot šim piemēram. Pirmais posms līdz šim ir īstenojies mēģinot ieviest riepas ar radiofrekvenču identifikācijas (RFID) mikroshēmām. Tādi sfēras līderi kā “Mesnac” un “Rockwell Automation” šādu praksi ieviesuši, lai uzlabotu rūpnīcas procesus un izsekojamību piegādes ķēdēs. Šo pašu tehnoloģiju cenšas izmantot, lai nodrošinātu drošāku un efektīvāku braukšanu uz ceļiem.

Galvenais mērķis ir pāriet no pasīvās RFID sistēmas informācijas modeļa uz dinamisku, ar sensoriem aprīkotu riepu. Tas nodrošinātu pastāvīgu un precīzu atgriezenisko informācijas plūsmu par savu darbību un ceļa apstākļiem. Tieši sensoru ieviešana, un to sniegtās informācijas precīza apstrāde ir galvenie nosacījumi, kas ļaus Premium klases riepu ražotājiem palikt vai izkrist no līderu topa.

Tendence riepām palikt “gudrākām”, protams, nāk komplektā ar citu potenciāli graujošu tendenci – autonomās braukšanas ierašanos. Pilnībā autonomam braukšanas simulatoram diemžēl nebūs cilvēka vadītāja intuitīvās izjūtas uz ceļa, kā arī gados uzkrātās pieredzes.  Tiek lēsts, ka pilnībā autonomiem transportlīdzekļiem būs nepieciešami vairāk nekā 25 borta sensori. “Smithers Rapra” analīze prognozē, ka līdz 2026. gadam ceļu satiksmē būs aptuveni 5 miljoni šādu transportlīdzekļu, bet līdz 2030. gadam – par 30 miljoniem vairāk. Auto ar iebūvētiem sensoriem riepās, vērtība 2016. gadā bija sasniegusi 500 miljonus dolāru, bet 2021. gadā tā būs gandrīz 22 miljardi ASV dolāru.

Izsekojamība

Tā kā viltoto riepu skaits un to ietekme uz drošību kļūst arvien izteiktāka problēma patērētājiem, prioritāte ražotājiem joprojām būs savu produktu izsekojamība visās globalizētajās piegādes ķēdēs. Šajā jomā hibrīda svītrkodu RFID uzlīmes ir īpaši svarīgas izmaksu ietaupīšanas ziņā. Ar materiālu un ražošanas metožu uzlabojumiem, tagad ir iespējams apvienot RFID un svītrkodu priekšrocības vienā produktā.

Automatizēta ražošana

Ražošanas automatizācija – ceturtā rūpnieciskā revolūcija viennozīmīgi ietekmēs riepu ražošanu. Bridgestone jau ir izstrādājis augstas precizitātes riepu montāžas sistēmu. Sākotnēji tā tika uzstādīta rūpnīcā Hikonē, Japānā, un tagad tā tiks integrēta kā daļa no ražotāja paplašināšanās projekta Tatanbajā, Ungārijā. Šī platforma samazina vajadzību pēc cilvēka klātbūtnes riepu veidošanas procesā, jo mākslīgais intelekts kontrolē optimālu visu sastāvdaļu iestrādāšanu riepā. Bridgestone apgalvo, ka pēc šīs sistēmas uzstādīšanas gala produkcijā esot par 15 % mazāk “brāķēto” riepu.

Riepu ražošanas sfēra, gluži tā pat kā pārējā pasaule, piedzīvo turbulentus laikus. Pastāvēs kas pārmainīsies, šis teiciens ļoti piedien autoriepu situācijai pasaulē. Mūsuprāt piedzīvosim divus galvenos attīstības virzienus – spēcīgu budžeta klases riepu segmenta nostiprināšanos. Šī klase turpinās nodrošināt pasaules reģionus, kur lielākoties patērētāji izvēlas budžeta klases riepas, savukārt otrs virziens, mūsuprāt, būs TOP pasaules riepu ražotāju nostiprināšanās augšgalā. To pieejamie finansiālie resursi, pētījumi un infrastruktūra visticamāk nodrošinās visstraujāko jauno inovāciju ieviešanu to produkcijā. Kā arī attīstītāki pasaules reģioni pieprasa un turpinās pieprasīt augstākus drošības standartus kā arī tehnoloģiju izaugsmi.